Daudzi fotogrāfi un videogrāfi savos attēlos saskaras ar nevēlamu krāsu nokrāsu, kas bieži izpaužas kā zila vai zaļa nokrāsa. Izpratne par to, kas izraisa zilo un zaļo nokrāsu kameras sensoros, ir ļoti svarīga, lai fotoattēlos un videoklipos iegūtu precīzas un patīkamas krāsas. Šīs krāsu problēmas var rasties dažādu faktoru dēļ, kas saistīti ar gaismu, sensoru tehnoloģiju un kameras iestatījumiem.
Gaismas viļņu garumu un krāsu izpratne
Redzamā gaisma sastāv no dažādiem viļņu garumiem, katrs atbilst noteiktai krāsai. Mūsu acis un kameras sensori uztver šos viļņu garumus un interpretē tos kā krāsas. Tomēr šo viļņu garumu līdzsvars var būt nevienmērīgs, izraisot uzņemto attēlu krāsu nelīdzsvarotību.
Piemēram, vidē ar spēcīgu nokrāsu vai noteiktiem mākslīgā apgaismojuma veidiem var būt lielāks zilo viļņu garumu īpatsvars. Šo zilās gaismas pārpalikumu var uztvert kameras sensors, kā rezultātā gala attēlā iegūst zilu nokrāsu. Tāpat daži gaismas avoti var izstarot vairāk zaļās gaismas, radot zaļu nokrāsu.
- Dažādi gaismas avoti izstaro dažādus gaismas spektrus.
- Kameras sensori ir paredzēti, lai uztvertu šo gaismu un pārvērstu to digitālā informācijā.
- Gaismas spektra nelīdzsvarotība var izraisīt krāsu noplūdi.
Kameras sensoru tehnoloģija un Bayer filtrs
Lielākā daļa digitālo kameru gaismas uztveršanai izmanto CMOS vai CCD sensorus. Šie sensori ir pārklāti ar Bayer filtru, sarkanu, zaļu un zilu filtru mozaīku. Šis filtrs ļauj katrai sensora fotoattēla vietai uztvert tikai vienas krāsas gaismu.
Pēc tam kameras attēlu procesors izmanto demosaicināšanas algoritmus, lai interpolētu trūkstošo krāsu informāciju katram pikselim, izveidojot pilnkrāsu attēlu. Nepilnības vai neprecizitātes šajā demosaicināšanas procesā dažkārt var izraisīt krāsu artefaktus, tostarp zilas vai zaļas nokrāsas.
Turklāt sensora jutība pret dažādiem viļņu garumiem var atšķirties. Ja sensors ir jutīgāks pret zilu vai zaļu gaismu, tas var pastiprināt šīs krāsas gala attēlā, pat ja gaismas avots ir samērā līdzsvarots.
- Bayer filtrs sastāv no sarkaniem, zaļiem un ziliem filtriem.
- Demosaicināšanas algoritmi rekonstruē pilnkrāsu attēlu.
- Sensora jutības izmaiņas var ietekmēt krāsu līdzsvaru.
Infrasarkanās un ultravioletās gaismas traucējumi
Kameras sensori ir jutīgi arī pret gaismu ārpus redzamā spektra, piemēram, infrasarkano (IR) un ultravioleto (UV) gaismu. Lai gan lielākajai daļai kameru ir IS griezuma filtri, lai bloķētu IR gaismu, šie filtri ne vienmēr ir ideāli.
IR gaisma var traucēt sensora spēju precīzi uztvert krāsas, dažkārt radot zilu vai purpursarkanu nokrāsu. Līdzīgi UV gaisma, kaut arī retāk sastopama, var ietekmēt krāsu precizitāti.
Spēcīgas IR vai UV gaismas klātbūtne var pārslogot sensoru, liekot tam nepareizi interpretēt redzamā spektra krāsas. Tas jo īpaši attiecas uz vidi ar spēcīgu saules gaismu vai mākslīgo apgaismojumu, kas izstaro ievērojamu daudzumu IR vai UV starojuma.
Baltā balansa iestatījumi un krāsu temperatūra
Baltā balanss ir būtisks kameras iestatījums, kas norāda kamerai, kā interpretēt krāsas dažādos apgaismojuma apstākļos. Nepareizi baltā balansa iestatījumi ir izplatīts zilo vai zaļo nokrāsu cēlonis.
Krāsu temperatūra, ko mēra Kelvinos (K), raksturo gaismas avota “siltumu” vai “vēsumu”. Zemākas krāsu temperatūras (piem., 2700K) ir “siltākas” un tām ir sarkanīgi dzeltens nokrāsa, savukārt augstākas krāsu temperatūras (piemēram, 6500K) ir “vēsākas” un tām ir zilgans nokrāsa.
Ja baltā balanss ir iestatīts nepareizi atbilstoši pašreizējiem apgaismojuma apstākļiem, kamera nepareizi interpretēs krāsas, izraisot krāsu atveidi. Piemēram, ja baltā balanss ir iestatīts uz “dienasgaisma” (apmēram 5500K) iekštelpu vidē ar siltu kvēlspuldzes apgaismojumu (apmēram 2700K), attēlam, iespējams, būs zils nokrāsa.
- Baltā balanss koriģē dažādu krāsu temperatūru.
- Nepareizi baltā balansa iestatījumi noved pie krāsu noplūdes.
- Ir svarīgi saprast krāsu temperatūru.
Lēcu pārklājumi un filtri
Lēcu pārklājumi un filtri var arī veicināt krāsu nokrāsas. Lai gan lielākajai daļai mūsdienu lēcu ir daudzslāņu pārklājumi, kas samazina atstarojumu un uzlabo gaismas caurlaidību, daži pārklājumi var smalki mainīt gaismas krāsu, kas iet caur tām.
Līdzīgi filtri, īpaši lēti, var radīt krāsas. Piemēram, UV filtrus bieži izmanto, lai aizsargātu objektīva priekšējo elementu, bet dažiem UV filtriem var būt nedaudz zila nokrāsa.
Zemas kvalitātes vai bojātu filtru izmantošana var saasināt krāsu problēmas. Ir svarīgi izmantot augstas kvalitātes filtrus no cienījamiem zīmoliem un uzturēt tos tīrus un bez skrāpējumiem.
Sensoru kalibrēšana un ražošanas variācijas
Pat rūpīgi veicot ražošanas procesus, dažādu kameru sensoru jutībā un krāsu atbildē var būt nelielas atšķirības. Šīs variācijas var radīt smalkas krāsu atšķirības viena un tā paša modeļa kamerās.
Turklāt sensora kalibrēšana, sensora reakcijas pielāgošanas process, lai nodrošinātu precīzu krāsu atveidi, arī var ietekmēt krāsu precizitāti. Ja sensors nav pareizi kalibrēts, tas var radīt attēlus ar krāsu nokrāsām.
Dažas augstākās klases kameras piedāvā sensoru kalibrēšanas rīkus, kas ļauj lietotājiem precīzi noregulēt sensora reakciju un koriģēt jebkādu krāsu nelīdzsvarotību. Tomēr šie rīki parasti nav pieejami patērētāju līmeņa kamerās.
Vides faktori
Vide, kurā fotografējat, var ietekmēt arī jūsu attēlu krāsu. Piemēram, fotografējot mežā ar blīvu zaļumu, var iegūt zaļu nokrāsu, jo zaļās lapas atspoguļo zaļo gaismu uz ainu.
Līdzīgi, fotografējot ūdens tuvumā, var iegūt zilu nokrāsu, jo ūdens atstaro zilo gaismu no debesīm. Putekļu, dūmu vai citu daļiņu klātbūtne gaisā var arī izkliedēt gaismu un ietekmēt krāsu precizitāti.
Izpratne par to, kā vide ietekmē krāsas, ir ļoti svarīga, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus par kameras iestatījumiem un pēcapstrādes pielāgojumiem.
Pēcapstrādes korekcija
Par laimi, zilās un zaļās nokrāsas bieži var labot pēcapstrādes programmatūrā, piemēram, Adobe Photoshop, Lightroom vai GIMP. Šīs programmas piedāvā rīkus baltā balansa, krāsu temperatūras un atsevišķu krāsu kanālu pielāgošanai.
Uzmanīgi pielāgojot šos iestatījumus, jūs bieži varat noņemt krāsu atveidi un atjaunot precīzas krāsas saviem attēliem. Ir svarīgi sākt ar pareizi eksponētu attēlu un pakāpeniski veikt korekcijas, īpašu uzmanību pievēršot kopējam krāsu līdzsvaram.
Krāsu kalibrēšanas rīku un profilu izmantošana var arī palīdzēt nodrošināt precīzu krāsu atveidi visā pēcapstrādes darbplūsmā.
Bieži uzdotie jautājumi
Kāpēc manai kamerai iekštelpās ir zils nokrāsa?
Iekštelpu apgaismojumam, jo īpaši kvēlspuldzēm, krāsu temperatūra bieži ir siltāka nekā dienasgaismai. Ja jūsu kameras baltā balanss ir iestatīts uz “dienasgaisma” telpās, tā mēģinās kompensēt uztverto vēsumu, pievienojot zilu nokrāsu. Baltā balansa iestatīšana uz “kvēlspuldze” vai “volframa” parasti to izlabos.
Kā es varu novērst zaļo nokrāsu, fotografējot ārā mežā?
Meži atstaro daudz zaļās gaismas, kas jūsu fotoattēlos var radīt zaļu nokrāsu. Varat mēģināt pielāgot baltā balansu uz siltāku iestatījumu vai izmantot pielāgotu baltā balansa iestatījumu, lai to kompensētu. Pēcapstrādē varat samazināt zaļo piesātinājumu vai pielāgot zaļās krāsas kanālu.
Vai UV filtri vienmēr rada zilu nokrāsu?
Ne visi UV filtri rada zilu nokrāsu, bet daži lēti vai zemas kvalitātes filtri var. Augstas kvalitātes UV filtri ir izstrādāti tā, lai tie būtu neitrāli krāsā, un tiem nevajadzētu ietekmēt attēlu krāsu. Ja jums ir aizdomas, ka UV filtrs izraisa krāsu noplūdi, mēģiniet to noņemt, lai redzētu, vai problēma pazūd.
Vai sensoru tīrīšana var palīdzēt novērst krāsu nokrāsas problēmas?
Lai gan sensora tīrīšana galvenokārt novērš putekļus un plankumus uz sensora, tā var netieši ietekmēt krāsu precizitāti. Putekļu daļiņas var izkliedēt gaismu un ietekmēt sensora spēju precīzi uztvert krāsas. Sensora tīrīšana var noņemt šīs daļiņas un uzlabot kopējo attēla kvalitāti, tostarp krāsu precizitāti.
Vai iespējams, ka mans monitors liek man nepareizi interpretēt krāsas?
Jā, nekalibrēts monitors var neprecīzi attēlot krāsas, kā rezultātā jūs nepareizi interpretējat attēlu krāsas. Monitora kalibrēšana ar kolorimetru nodrošina precīzu krāsu attēlojumu, ļaujot jums pieņemt pārdomātus lēmumus par krāsu korekciju.
